31. oktobris ir ļoti īpašs datums daudzās tautās un kultūrās, un sveču dedzināšana šajā vakarā ir viens no senākajiem un simboliskākajiem rituāliem Eiropas un arī pasaules tradīcijās.
Arī latviešiem saistībā ar šo datumu un sveču gaismu ir ļoti īpašs rituāls, ko rītdien vajadzētu izdarīt katrai ģimenei.
Senie ķelti: Samhain svētki
31. oktobris seno ķeltu tradīcijās bija ķeltu Jaunais gads un “robeža starp dzīvo un aizgājēju pasauli”. Uzskatīja, ka šajā naktī aizgājēju dvēseles atgriežas uz zemes. Tāpēc cilvēki šajā vakarā dedzināja gan sveces, gan ugunskurus, lai apgaismotu ceļu labajiem gariem, aizbiedētu ļaunos garus un sargātu savas mājas un ģimenes no tumsas spēkiem. Katra ģimene iededza liesmu, kas simbolizēja gaismas un dzīvības spēku konkrētajā mājā.
Baltiešu ticējumi: robežlaiks starp tumsu un gaismu
Arī mūsu senčiem oktobra beigas bija tumsas un gaismas robežlaiks. Senie latvieši un citas baltu tautas ticēja, ka starp 31. oktobri un 2. novembri aizgājēji nāk “apciemot” savas mājas. Tamdēļ dedzināja sveces vai veidoja nelielus ugunskurus sētā, lai “dvēselēm būtu siltums un gaisma”. Mājās, uz galda naktī arī atstāja mazu maizes gabaliņu, ar ko pacienāt veļus.
Latīņamerika: Aizgājēju diena
Šie ir svētki, kas Latīņamerikā tiek svinēti vēl aizvien. Tie sākas 31. oktobra vakarā un turpinās līdz pat 2. novembrim, līdzīgi, kā tas bija Baltiešu tautām. Šīs ģimenes dedzina sveces un aizdedzina arī krāsainus lukturus, ko novieto pie aizgājēju atdusas vietām kā piemiņas lietas. Ticēja, ka sveču gaisma palīdz šīm dvēselēm atrast atpakaļ ceļu uz mājām uz vienu nakti, kad viņiem ir ļauts “pamest” Aizgājēju pasauli. Katra svece simbolizē vienu dvēseli, kas tiek mīlēta un mūžam pieminēta.
Lasi vēl: 7 seni tautu ticējumi, ko nedrīkst darīt Helovīna dienā, lai neveiksmes neienāk jūsu mājās un ģimenē
Sveču liesma – liela nozīme
Sveču dedzināšana 31. oktobrī tiek uzskatīta par enerģētiskas attīrīšanās rituālu — lai atvadītos no vecā, negatīvā un sagatavotu vietu visam jaunajam. Gaisma ir cerības, aizsardzības un jauna sākuma simbols. Cilvēki dedzina sveces ar nodomu: “Lai šī gaisma apgaismo manu ceļu un sargā no tumsas”.
Senlatviešu “Klusais gaismas rituāls” 31. oktobra vakaram
Izvēlies mierīgu vietiņu savās mājās – vislabāk pie loga, palodzes vai galda, kur tu vari nolikt degošu svecīti. Ja iespējams, izslēdz mājoklī gaismas un skaņas, ļauj telpai “ieelpot” tumsu.
Noliec vienu vai trīs sveces, vēlams baltā krāsā uz virsmas. Kad esi gatavs, iededz sveces un klusu pasaki vārdus: “Šī gaisma, lai deg par tiem, kas bijuši pirms manis. Lai viņu miers un gudrība dzīvo ar mani. Lai šis vakars ir gaismas, pateicības un sirds klusums laiks”. Tad klusumā vēro liesmu. Kad svecīte ir degusi kādu laiku – apmēram 15 minūtes, klusumā saki: “Lai gaisma paliek šajā mājā un šajā vietā, bet miers – manā sirdī.”
Pēc tam svecīti vari nopūst vai ļaut tai degt līdz galam. Šī rituāla jēga nav nekādi “Helovīni”, bet tas ir latviski mierīgs un skaists piemiņas brīdis – tava pateicība par dzīvi un par tiem, kas bija pirms tevis. Pateicība par to gaismu, kas turpina degt tevī un tavā ģimenē. Tā ir godināšana.
